Tiek prognozēts, ka Latvijā ziemas mēnešos drīzumā varētu pieredzēt pat -40 grādu temperatūru, savukārt vasarā termometra stabiņš varētu sasniegt +40 grādus.
Zinātnieki brīdina, ka šīs krasās temperatūras svārstības ir saistītas ar ledāju kušanu un nokrišņu pieaugumu, ko izraisījusi globālā sasilšana. Šīs parādības rezultātā varētu tikt apturēta Atlantijas okeāna jūras straumju darbība, kas savukārt izraisītu krasu temperatūras kritumu Ziemeļeiropā.
Jaunākie pētījumi norāda, ka šāds scenārijs ir neizbēgams, lai gan precīzs brīdis, kad straumes apstāsies, nav nosakāms – tas var notikt jau tuvākajos gados. Prognozēts, ka Lielbritānijā un Skandināvijā vidējā temperatūra varētu samazināties par 10–30 grādiem, kamēr Baltijas valstīs temperatūras pazemināšanās varētu būt mazāk izteikta, tomēr sagaidāmas lielas svārstības. Ziemā termometri varētu rādīt -40 grādus, bet vasarā – līdz pat +40 grādiem.
Šādos ekstremālos klimatiskajos apstākļos pārtikas ražošana Ziemeļeiropā kļūtu īpaši sarežģīta – kultūraugi brīvā dabā ciestu no pavasara un rudens salnām, un augšanas sezona būtu pārāk īsa, lai nodrošinātu pilnvērtīgu ražu. Līdz ar to pārtiku nāktos audzēt apkurināmās siltumnīcās vai pat pazemes telpās. Tikmēr reģionos tuvāk ekvatoram un dienvidu puslodē pieaugtu karstums, izraisot pārtikas ražošanas grūtības un apdraudot iedzīvotāju izdzīvošanu. Sagaidāms, ka šīs pārmaiņas varētu izraisīt klimata bēgļu pieplūdumu Eiropā.
Pētījumos, kas publicēti zinātniskajā žurnālā “Science”, uzsvērtas arī citas globālās sasilšanas izraisītās sekas – pieaugošais karstums, sausuma periodi, meža ugunsgrēku skaita pieaugums vairākos pasaules reģionos, kā arī pēkšņu plūdu un dažādu kaišu izplatības palielināšanās.
Kas ir globālā sasilšana?
Globālā sasilšana ir ilgstoša Zemes vidējās temperatūras paaugstināšanās, kas galvenokārt saistīta ar cilvēka darbību. Tā ir novērojama kopš 19. gadsimta beigām un ar katru desmitgadi paātrinās. Lai gan daudzi joprojām apšauba šīs pārmaiņas un skaidro tās ar dabiskiem procesiem, zinātniskie pierādījumi norāda, ka globālā sasilšana galvenokārt ir cilvēka radīta, jo tā cieši saistīta ar siltumnīcefekta gāzu emisiju.
Ja netiks veikti pasākumi, lai palēninātu globālo temperatūras pieaugumu, no neatgriezeniskām sekām izvairīties nebūs iespējams. Par šo problēmu pirmo reizi tika runāts jau pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, kad arī radās jēdziens “globālā sasilšana”. Zinātnieki, pētot Saules aktivitāti un Zemes magnētiskā lauka izmaiņas, secināja, ka klimata pārmaiņas nevar izskaidrot tikai ar dabiskajiem cikliem.
Tomēr pats interesantākais tikai sekos – lasiet nākošajā lappusē
Tevi noteikti interesēs
- Meteorologs Toms Bricis par šīs nedēļas laika prognozi: “Būs dinamiskas izmaiņas…”by Laura Blūma
- “Apvedceļa” dziedātājs Jānis Krūmiņš intervijā godīgi atbildējis: cik ilgi vēl viņu varēsim redzēt un satikt koncertosby Laura Blūma
- Precīzs dārza darbu Mēness kalendārs no 31. marta līdz 6.aprīlim: darbi, kurus nenokavēt un dienas, kad dārzā nevajag darīt nekoby Laura Blūma